Shiva Mahimna Stotram
Shiva Mahimna Stotram
atha śrī śivamahimnastotram ||
mahimnaḥ pāraṃ te paramaviduṣo yadyasadṛśī stutirbrahmādīnāmapi tadavasannāstvayi giraḥ | athāஉvācyaḥ sarvaḥ svamatipariṇāmāvadhi gṛṇan mamāpyeṣa stotre hara nirapavādaḥ parikaraḥ || 1 ||
atītaḥ panthānaṃ tava ca mahimā vāṅmanasayoḥ atadvyāvṛttyā yaṃ cakitamabhidhatte śrutirapi | sa kasya stotavyaḥ katividhaguṇaḥ kasya viṣayaḥ pade tvarvācīne patati na manaḥ kasya na vacaḥ || 2 ||
madhusphītā vācaḥ paramamamṛtaṃ nirmitavataḥ tava brahman– kiṃ vāgapi suragurorvismayapadam | mama tvetāṃ vāṇīṃ guṇakathanapuṇyena bhavataḥ punāmītyartheஉsmin puramathana buddhirvyavasitā || 3 ||
tavaiśvaryaṃ yattajjagadudayarakṣāpralayakṛt trayīvastu vyastaṃ tisruṣu guṇabhinnāsu tanuṣu | abhavyānāmasmin varada ramaṇīyāmaramaṇīṃ vihantuṃ vyākrośīṃ vidadhata ihaike jaḍadhiyaḥ || 4 ||
kimīhaḥ kiṅkāyaḥ sa khalu kimupāyastribhuvanaṃ kimādhāro dhātā sṛjati kimupādāna iti ca | atarkyaiśvarye tvayyanavasara duḥstho hatadhiyaḥ kutarkoஉyaṃ kāṃścit mukharayati mohāya jagataḥ || 5 ||
ajanmāno lokāḥ kimavayavavantoஉpi jagatāṃ adhiṣṭhātāraṃ kiṃ bhavavidhiranādṛtya bhavati | anīśo vā kuryād bhuvanajanane kaḥ parikaro yato mandāstvāṃ pratyamaravara saṃśerata ime || 6 ||
trayī sāṅkhyaṃ yogaḥ paśupatimataṃ vaiṣṇavamiti prabhinne prasthāne paramidamadaḥ pathyamiti ca | rucīnāṃ vaicitryādṛjukuṭila nānāpathajuṣāṃ nṛṇāmeko gamyastvamasi payasāmarṇava iva || 7 ||
mahokṣaḥ khaṭvāṅgaṃ paraśurajinaṃ bhasma phaṇinaḥ kapālaṃ cetīyattava varada tantropakaraṇam | surāstāṃ tāmṛddhiṃ dadhati tu bhavadbhūpraṇihitāṃ na hi svātmārāmaṃ viṣayamṛgatṛṣṇā bhramayati || 8 ||
dhruvaṃ kaścit sarvaṃ sakalamaparastvadhruvamidaṃ paro dhrauvyāஉdhrauvye jagati gadati vyastaviṣaye | samasteஉpyetasmin puramathana tairvismita iva stuvan– jihremi tvāṃ na khalu nanu dhṛṣṭā mukharatā || 9 ||
tavaiśvaryaṃ yatnād yadupari viriñcirhariradhaḥ paricchetuṃ yātāvanalamanalaskandhavapuṣaḥ | tato bhaktiśraddhā-bharaguru-gṛṇadbhyāṃ giriśa yat svayaṃ tasthe tābhyāṃ tava kimanuvṛttirna phalati || 10 ||
ayatnādāsādya tribhuvanamavairavyatikaraṃ daśāsyo yadbāhūnabhṛta raṇakaṇḍū-paravaśān | śiraḥpadmaśreṇī-racitacaraṇāmbhoruha-baleḥ sthirāyāstvadbhaktestripurahara visphūrjitamidam || 11 ||
amuṣya tvatsevā-samadhigatasāraṃ bhujavanaṃ balāt kailāseஉpi tvadadhivasatau vikramayataḥ | alabhyā pātāleஉpyalasacalitāṅguṣṭhaśirasi pratiṣṭhā tvayyāsīd dhruvamupacito muhyati khalaḥ || 12 ||
yadṛddhiṃ sutrāmṇo varada paramoccairapi satīṃ adhaścakre bāṇaḥ parijanavidheyatribhuvanaḥ | na taccitraṃ tasmin varivasitari tvaccaraṇayoḥ na kasyāpyunnatyai bhavati śirasastvayyavanatiḥ || 13 ||
akāṇḍa-brahmāṇḍa-kṣayacakita-devāsurakṛpā vidheyasyāஉஉsīd– yastrinayana viṣaṃ saṃhṛtavataḥ | sa kalmāṣaḥ kaṇṭhe tava na kurute na śriyamaho vikāroஉpi ślāghyo bhuvana-bhaya- bhaṅga- vyasaninaḥ || 14 ||
asiddhārthā naiva kvacidapi sadevāsuranare nivartante nityaṃ jagati jayino yasya viśikhāḥ | sa paśyannīśa tvāmitarasurasādhāraṇamabhūt smaraḥ smartavyātmā na hi vaśiṣu pathyaḥ paribhavaḥ || 15 ||
mahī pādāghātād vrajati sahasā saṃśayapadaṃ padaṃ viṣṇorbhrāmyad bhuja-parigha-rugṇa-graha- gaṇam | muhurdyaurdausthyaṃ yātyanibhṛta-jaṭā-tāḍita-taṭā jagadrakṣāyai tvaṃ naṭasi nanu vāmaiva vibhutā || 16 ||
viyadvyāpī tārā-gaṇa-guṇita-phenodgama-ruciḥ pravāho vārāṃ yaḥ pṛṣatalaghudṛṣṭaḥ śirasi te | jagaddvīpākāraṃ jaladhivalayaṃ tena kṛtamiti anenaivonneyaṃ dhṛtamahima divyaṃ tava vapuḥ || 17 ||
rathaḥ kṣoṇī yantā śatadhṛtiragendro dhanuratho rathāṅge candrārkau ratha-caraṇa-pāṇiḥ śara iti | didhakṣoste koஉyaṃ tripuratṛṇamāḍambara-vidhiḥ vidheyaiḥ krīḍantyo na khalu paratantrāḥ prabhudhiyaḥ || 18 ||
hariste sāhasraṃ kamala balimādhāya padayoḥ yadekone tasmin– nijamudaharannetrakamalam | gato bhaktyudrekaḥ pariṇatimasau cakravapuṣaḥ trayāṇāṃ rakṣāyai tripurahara jāgarti jagatām || 19 ||
kratau supte jāgrat– tvamasi phalayoge kratumatāṃ kva karma pradhvastaṃ phalati puruṣārādhanamṛte | atastvāṃ samprekṣya kratuṣu phaladāna-pratibhuvaṃ śrutau śraddhāṃ badhvā dṛḍhaparikaraḥ karmasu janaḥ || 20 ||
kriyādakṣo dakṣaḥ kratupatiradhīśastanubhṛtāṃ ṛṣīṇāmārtvijyaṃ śaraṇada sadasyāḥ sura-gaṇāḥ | kratubhraṃśastvattaḥ kratuphala-vidhāna-vyasaninaḥ dhruvaṃ kartuḥ śraddhā-vidhuramabhicārāya hi makhāḥ || 21 ||
prajānāthaṃ nātha prasabhamabhikaṃ svāṃ duhitaraṃ gataṃ rohid– bhūtāṃ riramayiṣumṛṣyasya vapuṣā | dhanuṣpāṇeryātaṃ divamapi sapatrākṛtamamuṃ trasantaṃ teஉdyāpi tyajati na mṛgavyādharabhasaḥ || 22 ||
svalāvaṇyāśaṃsā dhṛtadhanuṣamahnāya tṛṇavat puraḥ pluṣṭaṃ dṛṣṭvā puramathana puṣpāyudhamapi | yadi straiṇaṃ devī yamanirata-dehārdha-ghaṭanāt avaiti tvāmaddhā bata varada mugdhā yuvatayaḥ || 23 ||
śmaśāneṣvākrīḍā smarahara piśācāḥ sahacarāḥ citā-bhasmālepaḥ sragapi nṛkaroṭī-parikaraḥ | amaṅgalyaṃ śīlaṃ tava bhavatu nāmaivamakhilaṃ tathāpi smartr̥̄ṇāṃ varada paramaṃ maṅgalamasi || 24 ||
manaḥ pratyakcitte savidhamavidhāyātta-marutaḥ prahṛṣyadromāṇaḥ pramada-salilotsaṅgati-dṛśaḥ | yadālokyāhlādaṃ hrada iva nimajyāmṛtamaye dadhatyantastattvaṃ kimapi yaminastat kila bhavān || 25 ||
tvamarkastvaṃ somastvamasi pavanastvaṃ hutavahaḥ tvamāpastvaṃ vyoma tvamu dharaṇirātmā tvamiti ca | paricchinnāmevaṃ tvayi pariṇatā bibhrati giraṃ na vidmastattattvaṃ vayamiha tu yat tvaṃ na bhavasi || 26 ||
trayīṃ tisro vṛttīstribhuvanamatho trīnapi surān akārādyairvarṇaistribhirabhidadhat tīrṇavikṛti | turīyaṃ te dhāma dhvanibhiravarundhānamaṇubhiḥ samastaṃ vyastaṃ tvāṃ śaraṇada gṛṇātyomiti padam || 27 ||
bhavaḥ śarvo rudraḥ paśupatirathograḥ sahamahān tathā bhīmeśānāviti yadabhidhānāṣṭakamidam | amuṣmin pratyekaṃ pravicarati deva śrutirapi priyāyāsmaidhāmne praṇihita-namasyoஉsmi bhavate || 28 ||
namo nediṣṭhāya priyadava daviṣṭhāya ca namaḥ namaḥ kṣodiṣṭhāya smarahara mahiṣṭhāya ca namaḥ | namo varṣiṣṭhāya trinayana yaviṣṭhāya ca namaḥ namaḥ sarvasmai te tadidamatisarvāya ca namaḥ || 29 ||
bahula-rajase viśvotpattau bhavāya namo namaḥ prabala-tamase tat saṃhāre harāya namo namaḥ | jana-sukhakṛte sattvodriktau mṛḍāya namo namaḥ pramahasi pade nistraiguṇye śivāya namo namaḥ || 30 ||
kṛśa-pariṇati-cetaḥ kleśavaśyaṃ kva cedaṃ kva ca tava guṇa-sīmollaṅghinī śaśvadṛddhiḥ | iti cakitamamandīkṛtya māṃ bhaktirādhād varada caraṇayoste vākya-puṣpopahāram || 31 ||
asita-giri-samaṃ syāt kajjalaṃ sindhu-pātre sura-taruvara-śākhā lekhanī patramurvī | likhati yadi gṛhītvā śāradā sarvakālaṃ tadapi tava guṇānāmīśa pāraṃ na yāti || 32 ||
asura-sura-munīndrairarcitasyendu-mauleḥ grathita-guṇamahimno nirguṇasyeśvarasya | sakala-gaṇa-variṣṭhaḥ puṣpadantābhidhānaḥ ruciramalaghuvṛttaiḥ stotrametaccakāra || 33 ||
aharaharanavadyaṃ dhūrjaṭeḥ stotrametat paṭhati paramabhaktyā śuddha-cittaḥ pumān yaḥ | sa bhavati śivaloke rudratulyastathāஉtra pracuratara-dhanāyuḥ putravān kīrtimāṃśca || 34 ||
maheśānnāparo devo mahimno nāparā stutiḥ | aghorānnāparo mantro nāsti tattvaṃ guroḥ param || 35 ||
dīkṣā dānaṃ tapastīrthaṃ ṅñānaṃ yāgādikāḥ kriyāḥ | mahimnastava pāṭhasya kalāṃ nārhanti ṣoḍaśīm || 36 ||
kusumadaśana-nāmā sarva-gandharva-rājaḥ śaśidharavara-maulerdevadevasya dāsaḥ | sa khalu nija-mahimno bhraṣṭa evāsya roṣāt stavanamidamakārṣīd divya-divyaṃ mahimnaḥ || 37 ||
suragurumabhipūjya svarga-mokṣaika-hetuṃ paṭhati yadi manuṣyaḥ prāñjalirnānya-cetāḥ | vrajati śiva-samīpaṃ kinnaraiḥ stūyamānaḥ stavanamidamamoghaṃ puṣpadantapraṇītam || 38 ||
āsamāptamidaṃ stotraṃ puṇyaṃ gandharva-bhāṣitam | anaupamyaṃ manohāri sarvamīśvaravarṇanam || 39 ||
ityeṣā vāṅmayī pūjā śrīmacchaṅkara-pādayoḥ | arpitā tena deveśaḥ prīyatāṃ me sadāśivaḥ || 40 ||
tava tattvaṃ na jānāmi kīdṛśoஉsi maheśvara | yādṛśoஉsi mahādeva tādṛśāya namo namaḥ || 41 ||
ekakālaṃ dvikālaṃ vā trikālaṃ yaḥ paṭhennaraḥ | sarvapāpa-vinirmuktaḥ śiva loke mahīyate || 42 ||
śrī puṣpadanta-mukha-paṅkaja-nirgatena stotreṇa kilbiṣa-hareṇa hara-priyeṇa | kaṇṭhasthitena paṭhitena samāhitena suprīṇito bhavati bhūtapatirmaheśaḥ || 43 ||
|| iti śrī puṣpadanta viracitaṃ śivamahimnaḥ stotraṃ samāptam ||
|